Klausoties epizodi, pārdomāju savas un kādas bijušās kolēģes attiecības ar autoritātēm. Man viņa vienmēr šķita apbrīnojama ar savu spēju atklāti oponēt vadībai, uzdot tiešus jautājumus un reizē piemērot savu komunikāciju situācijai. Tomēr tas vienmēr šķita kā nepārtraukta konfrontācija – it kā viņa mēģinātu izaicināt vadību. Pat situācijās, kurās, manuprāt, skaidru atbilžu trūkums nebija nevēlēšanās rīkoties, bet gan laiks, kas nepieciešams, lai sakārtotu procesus.
Man pašai šādas situācijas vienmēr ir bijušas neērti vērot – man šķiet svarīgi dot laiku un telpu, īpaši, ja situācija jau tā ir saspringta. Vai arī tas ir mans veids, kā izvairīties no konfrontācijām? Tā klausoties, sapratu, cik atšķirīgi mēs uztveram autoritāti un cik daudz tas ietekmē mūsu darbības un uzvedību.
Aija, paldies par klausīšanos un par komentāru, jo Tu tiešām pieskaries šo attiecību aspektam par kuru epizodē nerunājām: ka attiecības ar autoritāti, kas no personīgās psiholoģijas raugoties varbūt nav sevišķi veselīgas, var būt ārkārtīgi noderīgas - vai vismaz svarīgas, ja ne nepārprotami noderīgas - zināmos sociālos, profesionālos, kulturālos un politiskos kontekstus. Pētnieciskā žurnālistika, avangarda māksla, garīgie meklējumi, arodbiedrības, sociālais aktīvisms, revolūcijas, utt. ir atkarīgi no ļautiņiem, kuri skeptiski izturās pret vai vispār ignorē vispārpieņemtās autoriātes un pēc tam parādās mūsu vēstures grāmatās, bieži vien ar piezīmēm par to, ka citos savas dzīves aspektos bijuši grūti paciešami.
Klausoties epizodi, pārdomāju savas un kādas bijušās kolēģes attiecības ar autoritātēm. Man viņa vienmēr šķita apbrīnojama ar savu spēju atklāti oponēt vadībai, uzdot tiešus jautājumus un reizē piemērot savu komunikāciju situācijai. Tomēr tas vienmēr šķita kā nepārtraukta konfrontācija – it kā viņa mēģinātu izaicināt vadību. Pat situācijās, kurās, manuprāt, skaidru atbilžu trūkums nebija nevēlēšanās rīkoties, bet gan laiks, kas nepieciešams, lai sakārtotu procesus.
Man pašai šādas situācijas vienmēr ir bijušas neērti vērot – man šķiet svarīgi dot laiku un telpu, īpaši, ja situācija jau tā ir saspringta. Vai arī tas ir mans veids, kā izvairīties no konfrontācijām? Tā klausoties, sapratu, cik atšķirīgi mēs uztveram autoritāti un cik daudz tas ietekmē mūsu darbības un uzvedību.
Paldies, bija interesanti
Aija, paldies par klausīšanos un par komentāru, jo Tu tiešām pieskaries šo attiecību aspektam par kuru epizodē nerunājām: ka attiecības ar autoritāti, kas no personīgās psiholoģijas raugoties varbūt nav sevišķi veselīgas, var būt ārkārtīgi noderīgas - vai vismaz svarīgas, ja ne nepārprotami noderīgas - zināmos sociālos, profesionālos, kulturālos un politiskos kontekstus. Pētnieciskā žurnālistika, avangarda māksla, garīgie meklējumi, arodbiedrības, sociālais aktīvisms, revolūcijas, utt. ir atkarīgi no ļautiņiem, kuri skeptiski izturās pret vai vispār ignorē vispārpieņemtās autoriātes un pēc tam parādās mūsu vēstures grāmatās, bieži vien ar piezīmēm par to, ka citos savas dzīves aspektos bijuši grūti paciešami.