3 Comments

Ak, mīļās dāmas- Ginta un Luīze, kā es priecājos par šīs tēmas atvēršanu! Strādājot ar cilvēkiem organizāciju kontekstā, bieži piedzīvoju " testu industrijas" izraisītu institucionālo vardarbību. Ne ļaunprātīgi. Drīzāk "ar labiem nodomiem uz elli" variācijā.

Visu to iemeslu dēļ, ko Ginta nosauca, doma noorientēties par sevi attiecībā pret citiem, ir pat ļoti vērtīga doma, taču visu izšķir, kas ar testa rezultātu notiek tālāk.

Testi ir un var būt ļoti palīdzoši gan dažādības izgaismošanai, gan personīgai attīstībai, bet kā? Te es esmu kaislīga Junga nostājas piekritēja testus neizmantot diagnostikai, bet tikai personības attīstības nianšu un virziena indikācijai. Man pašai vissimpātiskākā ir Daniela Ofmana pieeja/metode- saruna ar sevi un citiem, par to, kā mūsu burvīgās, pozitīvās rakstura pamatīpašības un (piem. mierīgs, enerģisks, atsaucīgs, racionāls u.c) kļūst par klupšanas akmeņiem un alerģijām attiecībās ar citiem. Iesaku iegūglēt: Daniel Ofman Core Qualities

Expand full comment
author

O, tiešām jauks Ofman, liels paldies!

Expand full comment
author

Pilnīgi piekrītu! Protams, jebkas, kas tiek izmantots pārāk rigīdi, savās interesēs un neievērojot kontekstu - var kļūt pat traumatizējoši... Paldies par ieteikumu!

Expand full comment