2 Comments

Liels paldies, meitenes, par brīnišķīgo ceļojumu! Īpaši tādēļ, ka šogad tāds tālāks ceļojums nav sanācis. Mani mīļākie ir garie ceļojumi ar savu auto, ar aptuvenu maršrutu, bez konkrētu vietu rezervēšanas, ļaušanās, lai ceļš pats ved. Iespaidīgākais bija trīs nedēļu Grieķijas ceļojums, kura laikā lasījām sengrieķu mītus un apmeklējām tajos aprakstītās vietas. Tas ceļojumam piešķīra īpašu burvību. Uzreiz pēc šī ceļojuma bija interesants sinhronitātes piedzīvojums. Man kliente stāstīja savu sapni, ko redzējusi mana atvaļinājuma laikā, es klausos, klausos un sapnis mani aiznes uz Mikēnām, kur nupat kā biju bijusi un spilgti sasaucās ar Agamemnona, Klitimnestras un Elektras drāmu grieķu mītā. Kad analizējām viņas sapni, pastāstīju savu asociāciju, viņa teica, ka tādu mītu vispār nav zinājusi un Grieķiā nav bijusi. Bet mīta drāmas piedzīvojums ir aktuāls.

Vēl par ceļojumiem - kāpēc man patīk ceļot ar savu auto, esmu noķērusi labumu no garā ceļa turp un atpakaļ. Ir laiks pārcelties no vienas pasaules uz otru, garais brauciens cauri Polijai, par ko citi ir īgni, var sagādāt baudu, ja to uztver kā ceļu, kura laikā var pārslēgties, protams arī izbaudot ceļa piedzīvojumus. Lidojot ar lidmašīnu tas izpaliek. Esmu piefiksējusi, ka pēc atlidošanas mājās vēl pāris dienas ir sajūta, ka ķermenis ir atgriezies, bet dvēsele vēl kaut kur plivinās starp pasaulēm.

Paldies par ieteikumiem! Jāpaceļo kopā ar tiem.

Expand full comment

Iveta! Paldies, ka padalījies. Īpaši interesanti ir dzirdēt par dažādiem sinhronitātes piedzīvojumiem, kas tikai norāda uz nonākšanu liminalitātes zonā... un ceļojumos viegli tur nonākt...

Expand full comment