Ja runa ir par patīkamas emocijas raisošām filmām, kur galvenie varoņi ir seniori vai vidusmūžu krietni pārsniegušie, pirmā, kas nāk prātā un turklāt balstīta patiesā stāstā, ir burvīgā “The World's Fastest Indian” ar Entoniju Hopkinsu. Dikti sirsnīga šķiet arī “Last Chance, Harvey”, kā arī romantisku komēdiju žanrā (holivudiskākas) “Something’s Gotta Give”, “Mirror Has Two Faces” un “Hampstead”.
O, liels paldies, Liene, tieši šādus ieteikumus gribēju saņemt: "The World's Fastest Indian" tikai ļoti sen esmu redzējusi un "Last Chance Harvey" vispār neesmu, tā kā pievienoju sarakstiņam!
Aiiii, es paralēli rediģēju savu komentāru un pievienoju vēl dažas ☺️ Paldies par tēmu, tā vispār ir ļoti interesanta un savā ziņā pat fenomens, jo laikam nekad Holivuda nav bijusi tik “veca”, tā kā liela daļa lielo grandu ir krietni virs vidusmūža un ar jaunajām zvaigznēm neiet tik spoži… Jo jaunajai paaudzei citi mediji un “zvaigznes” koncepts Netflix un arī TikTok (un citu lietotņu) ērā vispār ieguvis citi dimensiju.
Paldies par papildinājumiem, izskatās lieliski tām dienām, kad gribas ko jauku paskatīties!
Par kinozvaigznēm interesanti... no vienas puses, vajadzētu būt, ka kinoindustrija kustās līdzi Rietumu sabiedrību novecošanai un piedāvā produktus tiem, kas noveco kopā ar savas jaunības zvaigznēm, turklāt mediji vēl nekad nav bijuši tik fragmentēti, spējot piedāvāt nišas produktus tik lielā daudzumā un dažādībā; no otras - tieši nesen lasīju eseju, kas stādīja priekšā Glen Powell kā klasisku kinozvaigzni, tā kā varbūt koncepts nav gluži miris: https://annehelen.substack.com/p/a-unified-theory-of-glen-powell
Liels paldies, Luīze, par esejas ieteikumu. Noklausījos jaunāko epizodi (liels prieks jūs dzirdēt) un atcerējos, ka neesmu atbildējusi uz Tavu komentāru.
Ļoti laba. Sasmējos par “he looks good in clothes” :)
Lai gan manā perifērijā ir pavīdejusi Glena seja, nezināju pat viņa vārdu, kaut pieskaitu sevi kino mīļiem un ir arī profesionāla saikne, jo, līdzīgi kā autore raksta, viņš šķita tāds “pablāvs”, tāds kā daudzi. Arī filmu žanrs, kurā viņš sevi pieteicis, nav no tiem, kam šajā vecumā atvēlu daudz laika, un, godīgi sakot, visam saturam, kas nonāk mūsu rīcībā, jau sen nepietiek trīs mūžu, pat ja to patērētu 24/7. Nekad neesmu Glenu redzējusi uz lielā ekrāna, kas liek secināt, ka esejā rakstītais sasaucas arī ar manis pieminēto, ka tam tomēr ir saistība ar laiku, kurā dzīvojam, ka ir pārāk liels informatīvais pārsātinājums un pārāk daudz kanālu, pa kuriem informācija plūst, lai globāla “zvaigzne” būtu dzimusi. Bet es arī piekrītu, ka ir kaut kāds kods, no sērijas “je ne sais quoi”, kas ir universāls (rietumiem), kultūrvēsturiski veidojies, jo vispār jau, no estētiskā viedokļa raugoties, Džordžs Klūnijs varētu būt Kerija Granta dēls ☺️ Bet tad atkal vienam Džordžs Klūnijs, citam Breds Pits ☺️ Bet jā, manuprāt, “zvaigznes” koncepts tehnoloģisko iespēju dēļ ir neatgriezeniski mainījies, bet varbūt tas ir paaudžu un vērtību jautājums kopumā. Lai gan grieķu mitoloģija dzīva jau kuro gadu tūkstoti ☺️
Un manis ieteiktajās filmās, paralēli vieglam saturam, manuprāt, ir arī interesanti psiholoģiskie portreti, ar ko varētu aizsākt vēl vienu tēmu, ja šis būtu kino raidieraksts - kas ir tik īpašs 90-to gadu rietumu pasaules filmās, ka daudziem pie tām atkal un atkal gribas atgriezties. Nostalģija nav vienīgais iemesls. Varbūt labi un labi izstāstīti stāsti. Tas atkal no Glena sērijas - runājot par universāliem kodiem.
Liels paldies jums vēlreiz par saturu, ko veidojat 🙏
Paldies jums par epizodi.
Ja runa ir par patīkamas emocijas raisošām filmām, kur galvenie varoņi ir seniori vai vidusmūžu krietni pārsniegušie, pirmā, kas nāk prātā un turklāt balstīta patiesā stāstā, ir burvīgā “The World's Fastest Indian” ar Entoniju Hopkinsu. Dikti sirsnīga šķiet arī “Last Chance, Harvey”, kā arī romantisku komēdiju žanrā (holivudiskākas) “Something’s Gotta Give”, “Mirror Has Two Faces” un “Hampstead”.
O, liels paldies, Liene, tieši šādus ieteikumus gribēju saņemt: "The World's Fastest Indian" tikai ļoti sen esmu redzējusi un "Last Chance Harvey" vispār neesmu, tā kā pievienoju sarakstiņam!
Aiiii, es paralēli rediģēju savu komentāru un pievienoju vēl dažas ☺️ Paldies par tēmu, tā vispār ir ļoti interesanta un savā ziņā pat fenomens, jo laikam nekad Holivuda nav bijusi tik “veca”, tā kā liela daļa lielo grandu ir krietni virs vidusmūža un ar jaunajām zvaigznēm neiet tik spoži… Jo jaunajai paaudzei citi mediji un “zvaigznes” koncepts Netflix un arī TikTok (un citu lietotņu) ērā vispār ieguvis citi dimensiju.
Paldies par papildinājumiem, izskatās lieliski tām dienām, kad gribas ko jauku paskatīties!
Par kinozvaigznēm interesanti... no vienas puses, vajadzētu būt, ka kinoindustrija kustās līdzi Rietumu sabiedrību novecošanai un piedāvā produktus tiem, kas noveco kopā ar savas jaunības zvaigznēm, turklāt mediji vēl nekad nav bijuši tik fragmentēti, spējot piedāvāt nišas produktus tik lielā daudzumā un dažādībā; no otras - tieši nesen lasīju eseju, kas stādīja priekšā Glen Powell kā klasisku kinozvaigzni, tā kā varbūt koncepts nav gluži miris: https://annehelen.substack.com/p/a-unified-theory-of-glen-powell
Liels paldies, Luīze, par esejas ieteikumu. Noklausījos jaunāko epizodi (liels prieks jūs dzirdēt) un atcerējos, ka neesmu atbildējusi uz Tavu komentāru.
Ļoti laba. Sasmējos par “he looks good in clothes” :)
Lai gan manā perifērijā ir pavīdejusi Glena seja, nezināju pat viņa vārdu, kaut pieskaitu sevi kino mīļiem un ir arī profesionāla saikne, jo, līdzīgi kā autore raksta, viņš šķita tāds “pablāvs”, tāds kā daudzi. Arī filmu žanrs, kurā viņš sevi pieteicis, nav no tiem, kam šajā vecumā atvēlu daudz laika, un, godīgi sakot, visam saturam, kas nonāk mūsu rīcībā, jau sen nepietiek trīs mūžu, pat ja to patērētu 24/7. Nekad neesmu Glenu redzējusi uz lielā ekrāna, kas liek secināt, ka esejā rakstītais sasaucas arī ar manis pieminēto, ka tam tomēr ir saistība ar laiku, kurā dzīvojam, ka ir pārāk liels informatīvais pārsātinājums un pārāk daudz kanālu, pa kuriem informācija plūst, lai globāla “zvaigzne” būtu dzimusi. Bet es arī piekrītu, ka ir kaut kāds kods, no sērijas “je ne sais quoi”, kas ir universāls (rietumiem), kultūrvēsturiski veidojies, jo vispār jau, no estētiskā viedokļa raugoties, Džordžs Klūnijs varētu būt Kerija Granta dēls ☺️ Bet tad atkal vienam Džordžs Klūnijs, citam Breds Pits ☺️ Bet jā, manuprāt, “zvaigznes” koncepts tehnoloģisko iespēju dēļ ir neatgriezeniski mainījies, bet varbūt tas ir paaudžu un vērtību jautājums kopumā. Lai gan grieķu mitoloģija dzīva jau kuro gadu tūkstoti ☺️
Un manis ieteiktajās filmās, paralēli vieglam saturam, manuprāt, ir arī interesanti psiholoģiskie portreti, ar ko varētu aizsākt vēl vienu tēmu, ja šis būtu kino raidieraksts - kas ir tik īpašs 90-to gadu rietumu pasaules filmās, ka daudziem pie tām atkal un atkal gribas atgriezties. Nostalģija nav vienīgais iemesls. Varbūt labi un labi izstāstīti stāsti. Tas atkal no Glena sērijas - runājot par universāliem kodiem.
Liels paldies jums vēlreiz par saturu, ko veidojat 🙏