Dārgie draugi, Šodien atgriežamies pie izmaiņām un izvēlēm veltītās epizodes tēmas un apspriežam to, kad un kāds mērķu saraksts nākamajam gadam var būt dzīves kvalitāti uzlabojošs Patīkamu klausīšanos, un - kā vienmēr - mēs ar lielu prieku dzirdētu par Tavām attiecībām ar apņemšanās sarakstiņiem vai arī jebkuru citu domu, ko šis projekts Tevī ir raisījis… tepat komentāros, Gintas
Šogad pirmo reizi to pildīšu un tik rūpīgi pieiešu šim procesam, jo iepriekš tikai rakstīju sarakstu ar sapņiem, ko gribētu piepildīt, un daļa no tā visa piepildījās. Tomēr 2020.gads ir tāds, par kuru noteikti ir vērts reflektēt un atskatīties uz to, kā to piedzīvojām, un ko par sevi jaunu atklājām.
Šķiet neticami, ka ir kopā pavadīti jau 9 mēneši. Liels paldies jums, Ginta un Luīze, par kopā pavadīto laiku, iedvesmojošajām un pārdomātajām tēmām, no kurām katra varētu turpināties vēl un vēl. Iedomājos, ka mēs esam daudz dalībnieki, kaut viens otru neredzam, kuri piektdienās sanākam kopā un jauku sarunu. Novēlu visiem Jauno gadu, kurš arī tāpat kā šis, droši vien būs neparasts, piedzīvot ar ieinteresētību, ar drosmi un izturību. Lai mums izdodas!!!
Liels paldies par šo metodi un arī par kopā audio būšanu šogad! Laimīgu un auglīgu Jums Jauno gadu!
Man patīk izvērtēt gadu, kas pagājis, jo tad ir droši, ka vienmēr atradīšu ko jauku, kaut ko, par ko pateikties, un Superego nemocīs ar spiedienu. Man parasti puse no vēlmēm piepildās spontāni, kaut arī pēc ilgas un mokpilnas gribēšanas :) Bet jāsaņēmās drosme izvērtēt pēc Gintas metodes, apvienojot gribēšanu ar prieku un ticību saviem spēkiem un racionālo plānošanu :)
Labdien, Ginta un Luīze! Daudz laimes Jaunajā gadā! Esmu ļoti pateicīga par iespēju pavadīt šo ne tik vieglo laiku sarunās ar jums. Ar lielu uzmanību klausos jūsu sarunas, klausos tās atkārtoti, jo slāņu ko uztvert ir ļoti daudz un uzreiz viss nemaz nedodas rokās. Šis kovida lēnākais laiks ir ļoti piemērots dziļākām sarunām ar sevi. Mani sarunās ievilināja darbs ar sapņiem, tos pierakstu katru rītu. Caur sapņiem mēģinu vairāk saprast, kas notiek tieši ar mani. Pēc sapņu epizožu noklausīšanās esmu dažus sapņu tēlus vairāk paanalizējusi atklājot tiešām interesantas lietas un sakarības. Tas ir kā piedzīvojums. Esmu arī veikusi rituālus, lai iedzīvinātu sapni. Pati gan uzjautrinos par to, gan piedzīvoju to kā dziļu pārdzīvojumu, man ir manai sapņa govij savākts un izžāvēts siens stikla burkā uz palodzes. Tas brīnišķīgi smaržo joprojām. Pēdējā laikā arī bieži zīmēju sapņa tēlus vai sajūtas. Tiešām interesanta pieredze.
Esmu pateicīga par visām tēmām, ko apskatiet, bet īpaši par radošuma un arī vidusmūža tēmām. Nu pāris gados esmu atradusi jaunas lietas ar ko aizrauties, bet ap piecdesmit gadiem bija ļoti dīvaina un vientulīga sajūta. Mani vecāki - tēvs nomira un mamma smagi saslima (nu jau arī viņa ir mirusi) drīz pēc piecdesmit un sajūta bija, ka dzīve ir beigusies vai vismaz, ka nekas labs vairs negaida dzīvē. Man arī neizdevās kādus filmu vai grāmatu varoņus atrast, kur šādā vecumā un piedzīvo savu dzīvi tādā reālistiskā veidā. Tāpēc esmu ļoti pateicīga par šīm sarunu epizodēm, kas deva jaunu izpratni par to, kas ar mani notiek.
Labdien, Ginta un Luīze,
Paldies jums abām liels par vērtīgajām sarunām, kuras mēs varam klausīties un no kurām varam bagātināties.
Paldies Luīzei par dzirkstošajiem smiekliem un jautājumiem.
Paldies Gintai par atbildēm, dalīšanos ar plašajiem resursiem.
Klausoties šajā sarunā par Jaunā Gada apņemšanos, atcerējos par kādu rīku, kas noder, lai pienācīgi atvadītos no vecā gada, un rūpīgi pārdomātu un saplānotu jauno gadu: https://yearcompass.com/booklets/en-US-YearCompass-booklet-with-2020-pandemic-supplement-US-half-letter-printable.pdf
Šogad pirmo reizi to pildīšu un tik rūpīgi pieiešu šim procesam, jo iepriekš tikai rakstīju sarakstu ar sapņiem, ko gribētu piepildīt, un daļa no tā visa piepildījās. Tomēr 2020.gads ir tāds, par kuru noteikti ir vērts reflektēt un atskatīties uz to, kā to piedzīvojām, un ko par sevi jaunu atklājām.
Veiksmīgu un vērtīgu Jauno Gadu jums un mums :)
Paldies!
Sirsnīgi sveicieni!
Zanda
Sveiciens vē vecajā gadā!
Šķiet neticami, ka ir kopā pavadīti jau 9 mēneši. Liels paldies jums, Ginta un Luīze, par kopā pavadīto laiku, iedvesmojošajām un pārdomātajām tēmām, no kurām katra varētu turpināties vēl un vēl. Iedomājos, ka mēs esam daudz dalībnieki, kaut viens otru neredzam, kuri piektdienās sanākam kopā un jauku sarunu. Novēlu visiem Jauno gadu, kurš arī tāpat kā šis, droši vien būs neparasts, piedzīvot ar ieinteresētību, ar drosmi un izturību. Lai mums izdodas!!!
Iveta
Liels paldies par šo metodi un arī par kopā audio būšanu šogad! Laimīgu un auglīgu Jums Jauno gadu!
Man patīk izvērtēt gadu, kas pagājis, jo tad ir droši, ka vienmēr atradīšu ko jauku, kaut ko, par ko pateikties, un Superego nemocīs ar spiedienu. Man parasti puse no vēlmēm piepildās spontāni, kaut arī pēc ilgas un mokpilnas gribēšanas :) Bet jāsaņēmās drosme izvērtēt pēc Gintas metodes, apvienojot gribēšanu ar prieku un ticību saviem spēkiem un racionālo plānošanu :)
Labdien, Ginta un Luīze! Daudz laimes Jaunajā gadā! Esmu ļoti pateicīga par iespēju pavadīt šo ne tik vieglo laiku sarunās ar jums. Ar lielu uzmanību klausos jūsu sarunas, klausos tās atkārtoti, jo slāņu ko uztvert ir ļoti daudz un uzreiz viss nemaz nedodas rokās. Šis kovida lēnākais laiks ir ļoti piemērots dziļākām sarunām ar sevi. Mani sarunās ievilināja darbs ar sapņiem, tos pierakstu katru rītu. Caur sapņiem mēģinu vairāk saprast, kas notiek tieši ar mani. Pēc sapņu epizožu noklausīšanās esmu dažus sapņu tēlus vairāk paanalizējusi atklājot tiešām interesantas lietas un sakarības. Tas ir kā piedzīvojums. Esmu arī veikusi rituālus, lai iedzīvinātu sapni. Pati gan uzjautrinos par to, gan piedzīvoju to kā dziļu pārdzīvojumu, man ir manai sapņa govij savākts un izžāvēts siens stikla burkā uz palodzes. Tas brīnišķīgi smaržo joprojām. Pēdējā laikā arī bieži zīmēju sapņa tēlus vai sajūtas. Tiešām interesanta pieredze.
Esmu pateicīga par visām tēmām, ko apskatiet, bet īpaši par radošuma un arī vidusmūža tēmām. Nu pāris gados esmu atradusi jaunas lietas ar ko aizrauties, bet ap piecdesmit gadiem bija ļoti dīvaina un vientulīga sajūta. Mani vecāki - tēvs nomira un mamma smagi saslima (nu jau arī viņa ir mirusi) drīz pēc piecdesmit un sajūta bija, ka dzīve ir beigusies vai vismaz, ka nekas labs vairs negaida dzīvē. Man arī neizdevās kādus filmu vai grāmatu varoņus atrast, kur šādā vecumā un piedzīvo savu dzīvi tādā reālistiskā veidā. Tāpēc esmu ļoti pateicīga par šīm sarunu epizodēm, kas deva jaunu izpratni par to, kas ar mani notiek.
Paldies!
Ilva