Dārgie draugi,
Šodien pasperam soli atpakaļ mūsu sarunās par kino un mēģinām atbildēt uz jautājumiem, kāpēc mēs skatāmies kino, kā tas atšķiras no citām mākslas formām un kā tas var palīdzēt pašizaugsmē
Šajā epizodē pieminām sekojošus resursus:
Auguste & Louis Lumière (1862–1954 un 1864–1948, brāļi Limjēri / Братья Люмьер) pirmie kino seansi un Sigismund Freud (1856-1939, Zigmunds Freids / Зигмунд Фрейд) un Josef Breuer (1842-1925, Йозеф Брейер) grāmatas Studien über Hysterie (Studies on Hysteria) publikācija notika 1985. gadā
Donald Winnicott (1896-1971, Дональд Винникотт) “pārejas telpas” (transitional space) konceptu, par kuru var vairāk lasīt viņa grāmatā The Child, the Family, and the Outside World (1964, krieviski pieejamā kā Ребенок, семья и внешний мир) vai viņa rakstā Transitional Objects and Transitional Phenomena (1953, International Journal of Psycho-Analysis, Vol. 34 part 2)
Par liminalitāti (Liminality / Лиминальность) jau runājām Ep. 14 Pusmūža krīze II
Mitologu Joseph Campbell (1904-1987, Джозеф Кэмпбелл) jau esam pieminējušas epizodēs Ep. 2 Ēna Covid-19 laikā, Ginta iesaka septembrī, Ep. 27 Pasaka par maģisko Ungalli koku un Ginta iesaka novembrī, jo sevišķi viņa grāmatu The Hero with a Thousand Faces (1949, krieviski pieejamu kā Герой с тысячью лицами vai Тысячеликий герой), no kuras ir citāts: “Dream is the personalized myth, myth the depersonalized dream; both myth and dream are symbolic in the same general way of the dynamic of the psyche”
Karlu Jungu (1875-1961, Carl Jung / Карл Юнг) un viņa tornīti Bollingen Tower / Башня в Боллингене; šo resursu gan nepieminām epizodē, taču labs sākumpunkts tiem, kas vēlas sākt iepazīt Junga pasauli un labirintus, piemēram šajā epizodē pieminētos kompleksus un arhetipus, ir Murray Stein (1943) Jung's Map of the Soul: An Introduction (1998, krieviski pieejama kā Юнговская карта души: Введение в аналитическую психологию)
Apgalvojums, ka kino ir māksla redzēt izskan Wim Wenders (1945) filmā Im Lauf der Zeit (1976)
Mākslas filmu A Single Man (2009, Tom Ford), par kuru jau runājām Ep. 17 Sēras
Mākslas filmu Relatos salvajes (2014, Damián Szifron)
Chuck Palahniuk (1962, Čaks Palahņuks / Чак Паланик) romānu Fight Club (1996, latviski izdotu kā Cīņas klubs 2002. gada Atēna izdevumā vai krieviski kā Бойцовский клуб) vai tā ekranizāciju Fight Club (1999, David Fincher)
Kā negaidīti iespaidīgus kino piemērus Luīze piemin arī dokumentālo seriālu Chef's Table (2015) un plašo David Attenborough (1926, Deivids Atenboro / Дэвид Аттенборо) komentēto dabas dokumentālo filmu plejādi, piemēram, Africa (2013), Attenborough's Life That Glows (2016) un Blue Planet II (2017-2018)
Patīkamu klausīšanos, un - kā vienmēr - mēs ar lielu prieku dzirdētu par Tavām domām par kino noderību iekšējā darbā vai arī jebkuru citu domu, ko šis projekts Tevī ir raisījis… tepat komentāros, Gintas Facebook un Instagram lapās, vai arī uz e-pastu runatargintu [a] gmail .com
Runāt ar Gintu bezmaksas epizodes tagad var klausīties arī Spotify un Apple Podcasts. Ar šiem linkiem var droši dalīties ar draugiem, radiem un kaimiņiem, kuri arī ir pelnījuši parunāt ar Gintu
Ep. 42 Kino, māksla skatīties un redzēt