Paldies par šo sēriju! Mana ir draudzene Pīters Pens. Kategoriski alkst brīvību, neatkarību, grib atšķirties no masas, vidusmēra, popkultūras, ceļo, nav patstāvīgas dzīvesvietas, negrib strādāt, nopūlēties, grib lai ir viegli un skaisti, jā, skaistums ir svarīgs. Vienlaikus ir ļoti gudra, zina daudz faktus, lasa grāmatas, skolā bija teicamniece, mīl pamācīt kā ir pareizi jādara dažnedažādas lietas, citreiz tādas kuras pati nav darījusin bet ir daudz lasījusi; alkst ģimenes laimi, ideālo māksliniecisko vīrieti, kurš tomēr ir ļoti vīrišķīgs.
Citreiz gribas tā kā bērnam- nu pacieties, katrā darbā ir sava garoziņa, viss nevar būt, vajag izvēlēties, kas ir prioritātes utt. Es tomēr ceru, ka pieaugušo, viedā kvalitātes kļūs tīkamākas.
Inese! Paldies, ka padalījies! Atliek fokusēties uz tiem plusiem, kas arī pilnīgi noteikti ir šādam pasaules redzējumam un uzvedībai. Vai arī papētīt to kā savu ēnu ar jautājumu, ko es no tā varu iemācīties un izmantot savā dzīvē?
Tā sasmējos par Luīzes “negrib…iet uz pastu, precēties”😂 Paldies par šo epizodi. Man šis arhetips šķiet tuvs tam, ko shēmu terapijā dēvē par “spontānā/radošā bērna” psihes režīmu jeb “mode”.
Jā, visticamāk, ka citos psihoterapijas virzienos šo fenomu apzīmē citādāk, bet reizēm tas arī ienes kādas citas nianses. Kas arī ir ļoti paplašinoši...
Paldies par šo sēriju! Mana ir draudzene Pīters Pens. Kategoriski alkst brīvību, neatkarību, grib atšķirties no masas, vidusmēra, popkultūras, ceļo, nav patstāvīgas dzīvesvietas, negrib strādāt, nopūlēties, grib lai ir viegli un skaisti, jā, skaistums ir svarīgs. Vienlaikus ir ļoti gudra, zina daudz faktus, lasa grāmatas, skolā bija teicamniece, mīl pamācīt kā ir pareizi jādara dažnedažādas lietas, citreiz tādas kuras pati nav darījusin bet ir daudz lasījusi; alkst ģimenes laimi, ideālo māksliniecisko vīrieti, kurš tomēr ir ļoti vīrišķīgs.
Citreiz gribas tā kā bērnam- nu pacieties, katrā darbā ir sava garoziņa, viss nevar būt, vajag izvēlēties, kas ir prioritātes utt. Es tomēr ceru, ka pieaugušo, viedā kvalitātes kļūs tīkamākas.
Jā, daudz jūtu parādās pēc šīs sarunas. Paldies!
Inese! Paldies, ka padalījies! Atliek fokusēties uz tiem plusiem, kas arī pilnīgi noteikti ir šādam pasaules redzējumam un uzvedībai. Vai arī papētīt to kā savu ēnu ar jautājumu, ko es no tā varu iemācīties un izmantot savā dzīvē?
Tā sasmējos par Luīzes “negrib…iet uz pastu, precēties”😂 Paldies par šo epizodi. Man šis arhetips šķiet tuvs tam, ko shēmu terapijā dēvē par “spontānā/radošā bērna” psihes režīmu jeb “mode”.
Jā, visticamāk, ka citos psihoterapijas virzienos šo fenomu apzīmē citādāk, bet reizēm tas arī ienes kādas citas nianses. Kas arī ir ļoti paplašinoši...