Kolosāla saruna! Luīze, Tu runā vārds vārdā manas domas. Piekrītu arī Gintas sacītajam par pašpalīdzības grāmatu nozīmīgumu un nebūt šo žanru nenoniecinu. Taču...tas brīdis, kad pašpalīdzības grāmatu, raidierakstu, TEDx runu u.tml. autoru vadošais mērķis vairs nav nodod savā ieskatā "vērtīgo vēsti", bet gan izmantot (kapitalizēt) pirmreizējās veiksmes brīdi un "ride the wave of first success", tā sakot, sāku nemierīgi knosīties. Turība ir laba lieta un popularitātes iegūšanas brīža izmantošana savas prakses attīstīšanai nav ne vainas, taču, ja mērķis kļūst izplešanās par katru cenu, sekas tam ir labi domātā vēstījuma nonivelēšana, kļūdainas interpretācijas, viltus cerības došana cilvēkiem u.tt., u.t.jpr. Manuprāt, satura autoru nolūka līnija ilgtermiņā ir ļoti skaidri redzama un pašpalīdzības satura lietotāji to arī var iemācīties atpazīt un paši izdarīt izvēli ko ar šo saturu darīt.
Par sengrieķiem runājot- paldies, par atgādinājumu! "Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku" būs mana šīs vasaras meditācija. 🫶
Paldies, Arita! Līdz Senekam vēl neesmu tikusi, bet jāatzīst, ka Epiktēts un Marks Aurēlijs nelasās tik viegli kā influenceri 🤭 tā kā papildus trenē arī uzmanības noturību, pašpalīdzības guru ar mums var lepoties!
Šī epizode visticamāk iekļūs visvairāk komentēto epizožu TOPā :). Pasmaidīju pie sevis, ka nākamā epizode varētu būt vēlreiz par ēnu.
Grāmata ir tikai grāmata, un es priecājos, ka tāda ir izdota un ka esmu to lasījusi.
No manas biežas pieredzes darbā ar izdegušiem, panikas, trauksmju klientiem, kuri saka, ka "negrib dzert tos depresantus :)))". Ok, der. Nu, tad nāksies saprast, kā cilvēks funkcionē un nonāk līdz veselības problēmām. Es tieši tikpat primitīvi skaidroju, kā darbojas šie hormoni ikdienā. Tas, ko saka klienti:"Paldies, ka tik forši un vienkārši izskaidroji, tagad saprotu vairāk, ko varu ietekmēt.". Pat tad, ja "visi jau šito zina", ir vecā labā patiesība: tad, kad tu kaut ko zini, ir grūti iztēloties, kā ir to nezināt.
Un otrs piemērs no citas jomas. Reiz biju 2 dienu Personālvadības konferencē. "Uzcepos" pamatīgi: kas tas par primitīvismu?!, kāpēc man šitās pašsaprotamās lietas jāklausās par TĀDU naudu?! utt. Kafijas pauzē piestāju pie galdiņa, kur sapulcējušies vairāki dalībnieki. Ar skeptisku smīnu jau iesāku "Nu, kā jums konferencīte?". Par laimi manu nicinošo toni sarunas biedri neuzķēra un sāka aizrautīgi dalīties ar idejām, kuras paņēmuši no prezentācijām. Es apklusu uz līdzenas vietas. Jā, tas, kas viņiem bija super idejas, man jau bija bijis praktiskā pieredzē, biju lasījusi atzītus (no kā? :))) autorus, biju skatījusies pētījumus. Jā, es to visu zinu. Bet ir 400 cilvēku, kam tieši šo vajag. Un viņi nav ne par nieku "negudrāki" kā es.
Jā, jā, Dāvids JP Filipss pilnīgi negaidīti turpina mudināt uz vērtīgām pārdomām...
Protams, ka ēna te spēcīgi figurē, gan mani uztraukumi par to, cik bieži mēs abas šajā formātā influencējam un veicam "ievadus" ne mūsu ekspertīzes tēmās, gan attiecības ar autoritātēm un deguntiņa raukšana par ne-autoritātēm
Arī par uztveres īpatnībām domāju arvien vairāk: gan starppersonu atšķirības tipoloģijā un informācijas apstrādes paradumos, gan arī tas, ka tā pati grāmatiņa citā dzīves brīdi varētu likties pilnīgi citāda. Man, piemēram, bija milzu vilšanās 2019. gadā pārlasot Greg McKeown grāmatu "Essentialism: The Disciplined Pursuit of Less", kas ir visai līdzīga profila izstrādājums kā "Sešas vielas..." un kas man bija tādu epifāniju devusi 2015., un četrus gadus vēlāk vairs nekā. Un es nedomāju, ka tas darbojas tikai vienā virzienā laikā, jo pietiekami daudz ir arī tādas lasām- un skatāmvielas, kuru baudīšanu vairāk dzīves pieredzes tikai palielina
Un man jau arī gribētos tās Gintas Polianniskās acis, kas tik bieži spēj izfiltrēt labo un noderīgo un pat nepamanīt to, kas tāds nav ✨
Paldies par brīnišķīgo sarunu. Man ļoti patika Luīzes opozīcija.
Paldies, Rūta! Man jau tik dod pastrīdēties 🤭
Šī tiešām bija fantastiska diskusija. Manī ļoti daudz rezonēja tavs viedoklis. Klausījos un smaidīju. It īpaši par tiem 100% produktivitātes.
Jā, nost ar kapitālistisko ekspluatāciju, lai dzīvo atpūta un hobiji tikai prieka pēc!
Kolosāla saruna! Luīze, Tu runā vārds vārdā manas domas. Piekrītu arī Gintas sacītajam par pašpalīdzības grāmatu nozīmīgumu un nebūt šo žanru nenoniecinu. Taču...tas brīdis, kad pašpalīdzības grāmatu, raidierakstu, TEDx runu u.tml. autoru vadošais mērķis vairs nav nodod savā ieskatā "vērtīgo vēsti", bet gan izmantot (kapitalizēt) pirmreizējās veiksmes brīdi un "ride the wave of first success", tā sakot, sāku nemierīgi knosīties. Turība ir laba lieta un popularitātes iegūšanas brīža izmantošana savas prakses attīstīšanai nav ne vainas, taču, ja mērķis kļūst izplešanās par katru cenu, sekas tam ir labi domātā vēstījuma nonivelēšana, kļūdainas interpretācijas, viltus cerības došana cilvēkiem u.tt., u.t.jpr. Manuprāt, satura autoru nolūka līnija ilgtermiņā ir ļoti skaidri redzama un pašpalīdzības satura lietotāji to arī var iemācīties atpazīt un paši izdarīt izvēli ko ar šo saturu darīt.
Par sengrieķiem runājot- paldies, par atgādinājumu! "Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku" būs mana šīs vasaras meditācija. 🫶
Paldies, Arita! Līdz Senekam vēl neesmu tikusi, bet jāatzīst, ka Epiktēts un Marks Aurēlijs nelasās tik viegli kā influenceri 🤭 tā kā papildus trenē arī uzmanības noturību, pašpalīdzības guru ar mums var lepoties!
Šī epizode visticamāk iekļūs visvairāk komentēto epizožu TOPā :). Pasmaidīju pie sevis, ka nākamā epizode varētu būt vēlreiz par ēnu.
Grāmata ir tikai grāmata, un es priecājos, ka tāda ir izdota un ka esmu to lasījusi.
No manas biežas pieredzes darbā ar izdegušiem, panikas, trauksmju klientiem, kuri saka, ka "negrib dzert tos depresantus :)))". Ok, der. Nu, tad nāksies saprast, kā cilvēks funkcionē un nonāk līdz veselības problēmām. Es tieši tikpat primitīvi skaidroju, kā darbojas šie hormoni ikdienā. Tas, ko saka klienti:"Paldies, ka tik forši un vienkārši izskaidroji, tagad saprotu vairāk, ko varu ietekmēt.". Pat tad, ja "visi jau šito zina", ir vecā labā patiesība: tad, kad tu kaut ko zini, ir grūti iztēloties, kā ir to nezināt.
Un otrs piemērs no citas jomas. Reiz biju 2 dienu Personālvadības konferencē. "Uzcepos" pamatīgi: kas tas par primitīvismu?!, kāpēc man šitās pašsaprotamās lietas jāklausās par TĀDU naudu?! utt. Kafijas pauzē piestāju pie galdiņa, kur sapulcējušies vairāki dalībnieki. Ar skeptisku smīnu jau iesāku "Nu, kā jums konferencīte?". Par laimi manu nicinošo toni sarunas biedri neuzķēra un sāka aizrautīgi dalīties ar idejām, kuras paņēmuši no prezentācijām. Es apklusu uz līdzenas vietas. Jā, tas, kas viņiem bija super idejas, man jau bija bijis praktiskā pieredzē, biju lasījusi atzītus (no kā? :))) autorus, biju skatījusies pētījumus. Jā, es to visu zinu. Bet ir 400 cilvēku, kam tieši šo vajag. Un viņi nav ne par nieku "negudrāki" kā es.
Jā, jā, Dāvids JP Filipss pilnīgi negaidīti turpina mudināt uz vērtīgām pārdomām...
Protams, ka ēna te spēcīgi figurē, gan mani uztraukumi par to, cik bieži mēs abas šajā formātā influencējam un veicam "ievadus" ne mūsu ekspertīzes tēmās, gan attiecības ar autoritātēm un deguntiņa raukšana par ne-autoritātēm
Arī par uztveres īpatnībām domāju arvien vairāk: gan starppersonu atšķirības tipoloģijā un informācijas apstrādes paradumos, gan arī tas, ka tā pati grāmatiņa citā dzīves brīdi varētu likties pilnīgi citāda. Man, piemēram, bija milzu vilšanās 2019. gadā pārlasot Greg McKeown grāmatu "Essentialism: The Disciplined Pursuit of Less", kas ir visai līdzīga profila izstrādājums kā "Sešas vielas..." un kas man bija tādu epifāniju devusi 2015., un četrus gadus vēlāk vairs nekā. Un es nedomāju, ka tas darbojas tikai vienā virzienā laikā, jo pietiekami daudz ir arī tādas lasām- un skatāmvielas, kuru baudīšanu vairāk dzīves pieredzes tikai palielina
Un man jau arī gribētos tās Gintas Polianniskās acis, kas tik bieži spēj izfiltrēt labo un noderīgo un pat nepamanīt to, kas tāds nav ✨