Paldies, Ginta! Pirms veidoju šo ierakstu, pagaidīju kādu laiku, lai informācija nosēžas.
Pati sevi uzskatu par diezgan radošu cilvēku, un arī šobrīd rakstu stāstus. Materiāls, par ko rakstīt, man ir, bet reizēm iestājas situācija, kad mēģinu rakstīt, bet konkrētajā vietā nekas, ko uzrakstu, man nepatīk. Tā šoreiz bija ar epizodi par ēku. Sižets pieprasīja, lai es radu un izstāstu par privātmāju, kas uzbūvēta pirms apmēram sešiem gadiem, bet kopš tiem laikiem - mājas īpašnieka sarežģītas privātās dzīves dēļ - mājai nekas nav darīts, tā faktiski pamesta novārtā. Es radīju trīs mājas, bet neviena man nepatika un eizlkausījās ticama, tāpēc pie šī darba prokrastinēju. Grūti bija saņemties iet uz priekšu ar sižeta attīstību. Pēc Tavas audiolekcijas man ienāca prātā vienkārši aizbraukt uz Mežaparku, pabraukāt ar riteni pa ielām un papētīt mājas. Bingo! Es tā iespaidojos no redzētā, ka atlika piesēsties un vienkārši uzrakstīt. Tas paņēma divus vakarus - necerēti īsā laikā viss bija skaidrs, kā tā privātmāja izskatās un kā izskatās šikas mājas nolaistība.
Otra lieta, kas palikusi pie manis vēl šodien, ir skaidrojums, ka ideja ne tikai rodas, bet tā ir arī jāiznēsā. Tagad, kad tas ir izteikts, tas liekas tikai loģiski, bet līdz šim es sev it kā pārmetu, ka ideja ir, bet es ar to neko nedaru. Man likās, ka varbūt es (atkal) prokrastinēju. Bet reizēm tātad vienkārši jādod laiks tai nobriest pirms dzimšanas.
Un vēl man ļoti patīk, ka Tu zem lekcijas liec ar tēmu saistītus ieteikumus. Tā es noklausījos Elizabetes Gilbertas ted talk. Viņas stāstītais par "To" (kurš sēž istabas stūrī) un kas rakstniekam vai māksliniekam dod materiālu darbam (gars, saskaņā ar seno grieķu izpratni par to, kā veidojas radoši darbi), man ļoti iepatikās, jo šķietami atvieglo darbu. Es tikai izdaru savu daļu darba, pierakstot materiālu, un, ja tas nav pietiekami labi, tad tā jau nav mana vaina - man vienkārši "gars" pagadījies ne vislabākais un ne visgudrākais. :)) Man ļoti palīdzoša teorija. Vēlreiz paldies!
Elīna! Esmu patiesi priecīga lasot Tavu atsauksmi. Tas iedvesmo arī mani - turpināt runāt :-) un dalīties šājā formātā. Radošais process, manuprāt, ir ļoti interesants un noslēpumains. Noteikti turpināšu par to vēl runāt. Paldies!
Neparastais un unikālais, kas jau reiz bijis radīts un atklāts no jauna, un piedzīvots katram savā interpretācijā, mīlestība pret radīšanu, būšana radīšanas procesā, būšana izzināšanas procesā,...sevis izjušana, sevis piedzīvošana senajā un jaunajā ..... nevaru iedomāties dzīvi bez radošuma. Viegluma un iedvesmas pilna saruna. Paldies!
Jau rīt iznāks kārtējā saruna (gaidu!), bet man vēl gribas pakavēties pie garšīgās radošuma tēmas. Man šī saruna bija kā turpinājums Tevis piedāvātajam radošuma semināram. Esmu draudzīgās attiecībās ar radošumu, man "nāk" visādi "atvasinājumi" kaut kur redzētam, sagaršotam, piedzīvotam, izlasītam. Telefonā man ir piezīmju vietiņa, kur pierakstu kaut ko spontāni galvā ienākušu (gara liste - gan paštaisīts papīrs, gan pērlīšu savērumi, gan augu nospiedumi ģipsī...; ne viss piedzīvo notikšanu :)). Tad tas tur rūgst un briest, kamēr top par lietu. Tas, kas taps sestdien - pieneņu cepumi. Auklēju šo domu kopš ieraudzīju pirmo ši pavasara pieneni, nez kā ienāca prātā atmiņa, ka bērnībā mamma taisīja pieneņu medu. Domāju - ko vēl no tām var uzradīt (paskatījos internetā - i zupu, i pesto, i cepumus...). Tradicionālās receptes man nepatiktu (par daudz sviesta un miltu). Varbūt būs ar auzu pārslām? Kas zina, bet pieneņu cepumi būs. Nu, lūk, šis ir tas process, kā manī dzīvojas radošums. Un tad tas pāriet uz "galvu" - uz lēmumiem, kā risināt kādas situācijas gan privātā dzīvē, gan darba jomā. Savam radošumam uzticos, nav tā ļoti pievīlis. Kaut kur lasīju (varbūt tā pati Gilberte?), ka svarīgs ir ne tikai radošums kā spēja ģenerēt alternatīvas, bet arī spontanitāte kā spēja intuitīvi izvēlēties derīgāko no alternatīvām. Un atbildēt par sekām :).
Sandra! Mmmm... pieneņu cepumi :-). Gribētu pagaršot. Atcerējos, ka es arī sen atpakaļ taisīju pieneņu medu...
Padaloties Tu pievērs uzmanību būtiskai lietai - ļaut sev iedvesmoties, noķert to un pieseivot :-), un, kas svarīgākais, atrast veidu, kad un kā to arī iemiesot!
Ēst gatavošana ir burvīgs veids, kā piedzīvot tapšanas un transformācijas brīnumu. Ne velti virtuves parādīšanos sapņos reizēm interpretē kā alķīmiskās transformācijas vietu :)
Sveika, Ginta. Paldies par pārdodām. Daudz kas sasaucās ar manis pašas idejām un informāciju. Bija interesamti
Es sava radošuma impulsu dažkārt piedzīvoju kā priecīgu impulsu darīt, dažkārt kā ideju vai skaidrības izjūtu par kādu jautājumu. Šaubas arī ir klātesošas, kuras nākas pārvarēt, lai turpinātu virzīties iekšējās izjūtas vadītai.
Viktorija! Paldies, ka padalījies. Jā, savu radošo impulsu katrs piedzīvo ļoti dažādi, bet pats svarīgākais, ka Tu to sajūti, atpazīsti, pievērs tam uzmanību un realizē. Par šaubām - iedomājies, ja tās nebūtu?!
Paldies, Ginta! Es par radošumu katrā mūsu dzīves mirklī! Bez tā dzīvības spēks izžūst un ar laiku
mirst.
Jā! Piekrītu! Novecošanu arī saista ar spēju palikt atvērtam, elastīgam. Būt radošam, manuprāt, to arī nozīmē - spēju saskatīt neparasto!
Paldies, Ginta! Pirms veidoju šo ierakstu, pagaidīju kādu laiku, lai informācija nosēžas.
Pati sevi uzskatu par diezgan radošu cilvēku, un arī šobrīd rakstu stāstus. Materiāls, par ko rakstīt, man ir, bet reizēm iestājas situācija, kad mēģinu rakstīt, bet konkrētajā vietā nekas, ko uzrakstu, man nepatīk. Tā šoreiz bija ar epizodi par ēku. Sižets pieprasīja, lai es radu un izstāstu par privātmāju, kas uzbūvēta pirms apmēram sešiem gadiem, bet kopš tiem laikiem - mājas īpašnieka sarežģītas privātās dzīves dēļ - mājai nekas nav darīts, tā faktiski pamesta novārtā. Es radīju trīs mājas, bet neviena man nepatika un eizlkausījās ticama, tāpēc pie šī darba prokrastinēju. Grūti bija saņemties iet uz priekšu ar sižeta attīstību. Pēc Tavas audiolekcijas man ienāca prātā vienkārši aizbraukt uz Mežaparku, pabraukāt ar riteni pa ielām un papētīt mājas. Bingo! Es tā iespaidojos no redzētā, ka atlika piesēsties un vienkārši uzrakstīt. Tas paņēma divus vakarus - necerēti īsā laikā viss bija skaidrs, kā tā privātmāja izskatās un kā izskatās šikas mājas nolaistība.
Otra lieta, kas palikusi pie manis vēl šodien, ir skaidrojums, ka ideja ne tikai rodas, bet tā ir arī jāiznēsā. Tagad, kad tas ir izteikts, tas liekas tikai loģiski, bet līdz šim es sev it kā pārmetu, ka ideja ir, bet es ar to neko nedaru. Man likās, ka varbūt es (atkal) prokrastinēju. Bet reizēm tātad vienkārši jādod laiks tai nobriest pirms dzimšanas.
Un vēl man ļoti patīk, ka Tu zem lekcijas liec ar tēmu saistītus ieteikumus. Tā es noklausījos Elizabetes Gilbertas ted talk. Viņas stāstītais par "To" (kurš sēž istabas stūrī) un kas rakstniekam vai māksliniekam dod materiālu darbam (gars, saskaņā ar seno grieķu izpratni par to, kā veidojas radoši darbi), man ļoti iepatikās, jo šķietami atvieglo darbu. Es tikai izdaru savu daļu darba, pierakstot materiālu, un, ja tas nav pietiekami labi, tad tā jau nav mana vaina - man vienkārši "gars" pagadījies ne vislabākais un ne visgudrākais. :)) Man ļoti palīdzoša teorija. Vēlreiz paldies!
Elīna! Esmu patiesi priecīga lasot Tavu atsauksmi. Tas iedvesmo arī mani - turpināt runāt :-) un dalīties šājā formātā. Radošais process, manuprāt, ir ļoti interesants un noslēpumains. Noteikti turpināšu par to vēl runāt. Paldies!
Baud'pilnas 26 minūtes!
Neparastais un unikālais, kas jau reiz bijis radīts un atklāts no jauna, un piedzīvots katram savā interpretācijā, mīlestība pret radīšanu, būšana radīšanas procesā, būšana izzināšanas procesā,...sevis izjušana, sevis piedzīvošana senajā un jaunajā ..... nevaru iedomāties dzīvi bez radošuma. Viegluma un iedvesmas pilna saruna. Paldies!
Agita! Jauki, ka mēs varam viens no otra iedvesmoties :)
Jau rīt iznāks kārtējā saruna (gaidu!), bet man vēl gribas pakavēties pie garšīgās radošuma tēmas. Man šī saruna bija kā turpinājums Tevis piedāvātajam radošuma semināram. Esmu draudzīgās attiecībās ar radošumu, man "nāk" visādi "atvasinājumi" kaut kur redzētam, sagaršotam, piedzīvotam, izlasītam. Telefonā man ir piezīmju vietiņa, kur pierakstu kaut ko spontāni galvā ienākušu (gara liste - gan paštaisīts papīrs, gan pērlīšu savērumi, gan augu nospiedumi ģipsī...; ne viss piedzīvo notikšanu :)). Tad tas tur rūgst un briest, kamēr top par lietu. Tas, kas taps sestdien - pieneņu cepumi. Auklēju šo domu kopš ieraudzīju pirmo ši pavasara pieneni, nez kā ienāca prātā atmiņa, ka bērnībā mamma taisīja pieneņu medu. Domāju - ko vēl no tām var uzradīt (paskatījos internetā - i zupu, i pesto, i cepumus...). Tradicionālās receptes man nepatiktu (par daudz sviesta un miltu). Varbūt būs ar auzu pārslām? Kas zina, bet pieneņu cepumi būs. Nu, lūk, šis ir tas process, kā manī dzīvojas radošums. Un tad tas pāriet uz "galvu" - uz lēmumiem, kā risināt kādas situācijas gan privātā dzīvē, gan darba jomā. Savam radošumam uzticos, nav tā ļoti pievīlis. Kaut kur lasīju (varbūt tā pati Gilberte?), ka svarīgs ir ne tikai radošums kā spēja ģenerēt alternatīvas, bet arī spontanitāte kā spēja intuitīvi izvēlēties derīgāko no alternatīvām. Un atbildēt par sekām :).
Sandra! Mmmm... pieneņu cepumi :-). Gribētu pagaršot. Atcerējos, ka es arī sen atpakaļ taisīju pieneņu medu...
Padaloties Tu pievērs uzmanību būtiskai lietai - ļaut sev iedvesmoties, noķert to un pieseivot :-), un, kas svarīgākais, atrast veidu, kad un kā to arī iemiesot!
Ēst gatavošana ir burvīgs veids, kā piedzīvot tapšanas un transformācijas brīnumu. Ne velti virtuves parādīšanos sapņos reizēm interpretē kā alķīmiskās transformācijas vietu :)
Sveika, Ginta. Paldies par pārdodām. Daudz kas sasaucās ar manis pašas idejām un informāciju. Bija interesamti
Es sava radošuma impulsu dažkārt piedzīvoju kā priecīgu impulsu darīt, dažkārt kā ideju vai skaidrības izjūtu par kādu jautājumu. Šaubas arī ir klātesošas, kuras nākas pārvarēt, lai turpinātu virzīties iekšējās izjūtas vadītai.
Viktorija! Paldies, ka padalījies. Jā, savu radošo impulsu katrs piedzīvo ļoti dažādi, bet pats svarīgākais, ka Tu to sajūti, atpazīsti, pievērs tam uzmanību un realizē. Par šaubām - iedomājies, ja tās nebūtu?!