Paldies, Ginta un Luīze! Paldies par resursiem (kurus "iegūglēju" jau uzreiz, kaut ko nolieku ieraugam, kaut ko palasu vairāk, kaut ko pieseivoju, lai iedziļinātos). Šajā epizodē mani visvairāk uzrunāja laika tēma. Klausoties man "pieleca", ka es vistipiskāk aizeju no situācijām (darbiem, projektiem, notikumiem), kur ir apdraudēta mana Saimnieces Sajūta par savu laiku. Mani draugi, klienti un semināru dalībnieki, sarunās par laika "neesamību/vāveres riteni", ne reizi vien ir dzirdējuši mani citējam mikroskopisku fragmentiņu no 2011.gada filmas "The Best Exotic Marigold Hotel" (Vislabākā eksotiskā viesnīca Kliņģerīte). Un tas ir: "Ritenis vēl griežas, bet vāvere jau beigta.". Filmā gan to saka nedaudz citā kontekstā, bet iespējams es filmu skatījos brīdī, kad citāts trāpīja manā sāpīgākajā (laiks!) vietā. Nu, ko - toreiz domāju: vai nu jāgriež savs ritenis savā tempā, vai nu jākāpj no tā ārā :).
...un vēl - šī ir pirmā reize manā pieredzē, kad es vēlos komentēt, dalīties, pievienot domas un jūtos par to droši. Priecājos par citu sarunas līdzdalībnieku komentāriem un Tavām, Ginta, atbildēm. Dažreiz esmu uzdrošinājusies kaut ko piekomentēt LinkedIn-ā, bet nekad neesmu sajutusies par to droši. Un - te nu ir! Rakstu brīvi, jūtoties labi šajā klausītāju/lasītāju pulciņā, kaut nemaz nezinu, cik plašs tas ir. Priekš manis šis papildus efekts ir bonuss. Paldies :)
Sandra! Man ir liels prieks par katru Tavu komentāru. Ar to palīdzību es gan uzzinu vismaz kādu daļu no reakcijām uz mūsu sarunām, gan - kas ir vēl svarīgāk, man veidojas dialoga, apmaiņas sajūta. Tā es piedzīvoju, ka šī saruna turpinās, un šajā turpinājumā es arī iegūstu kaut ko jaunu, kas atkal raisa manas reakcijas, asociācijas... Šīs reizes Tava komentāra "dāvana" ir beigtais kāmītis un ritenis, kas griežas. Spēcīga metafora!, kas man atsauca, savukārt, Elizabetes Gilbertes kādreiz izteikto ideju - ja jau mums tā maizīte jāpelna, un tas Sīzifa akmens katru dienu jāveļ - es vismaz izvēlēšos tādu akmeni, kas man patīk... Uz sadzirdēšanos :-)
Paldies par “Maybe you should talk to someone” grāmatas ieteikumu! Noklausījos visu audiogrāmatas formātā ar tādu baudu, kādu sen nebiju neko klausījusies/ lasījusi. Lai arī nedaudz holivudiska, tomēr ļoti izklaidējoša, sirsnīga, emocionāla profesionālā literatūra. Un viņa patiešām ir izcila stāstniece. Noteikti labprāt vēl kaut ko tikpat veldzējošu paklausītos. Un no savas puses varu ieteikt vienu arhetipisku pieaugušo pasaku vai pat sapni (žanrs ļoti nenosakāms) Alesandro Bariko “Jaunā līgava”. Absolūta sajūtu grāmata, kurā katrs varonis pārstāv kādu lielāku, plašāku tēlu, domu, ideju, arhetipu.
Prieks dzirdēt, ka Tev Lori Gotlieb grāmata iepatikās :-), un liels paldies par ieteikumu. Mēģināšu atrast un izlasīt... Ja vēl gribi kaut ko līdzīgu palasīt, var iepazīties ar Irvina Jaloma romāniem un stāstiem.
Liels paldies par sarunu un jaukajiem ieteikumiem!
Mani personīgi ļoti uzrunāja citāts par to, ka nav iespējams tikt galā ar sāpēm, tās noliedzot un minimizējot. Es pieņemu, ka man tā ir bijusi neapzināta programma, kas droši vien vēl joprojām šad un tad pamanās darboties bez manas apzinātas līdzdalības :-)
Noteikti lasīšu gan Lori Gottlieb, gan Irvin Yalom.
Ienāca prātā seriāls “In Treatment”. Noskatījos visas trīs sezonas un man ļoti patika. Atceros, ka mani pārsteidza, ka terapeits, kurš tik veiksmīgi tika galā ar saviem klientiem, tomēr bieži šķita tik nespējīgs ieviest harmoniju savā dzīvē. Un atklāju, ka tā smalki tiesāju viņu. Tas gan man uzreiz atgādinājums ka kāds par šo tiesāšanu ir pelnījis līdzjūtību un sapratni. Un tas kāds esmu es :-)
Inga! Jā, reizēm profesionāli cilvēks funkcionē labāk nekā personīgajā dzīvē - psihoterapeiti arī. Mēs jau zinām, ka psihoterapeitiem obligāta prasība ir nopietns paša terapijas kurss (minimāli 250 stundas). Visticamāk, ka parasti ar diezgan labiem rezultātiem, bet vai tāpēc nav vairāk problēmu... Svarīgāk ir iepazīt sevi labāk. Vai vispār ir iespējama pilnīga psiholoģiska veselība?! Iespējams, ka psihoterapeitiem pat tāds stāvoklis varētu būt kaitīgs :-) (pilnīgi pretējs stāvoklis gan ari). Viens no maniem skolotājiem Īvs Bro teica, ka pie veseliem psihoterapeitiem klienti nenāk... Tas palīdz būt saķerē ar ievainotā dziednieka arhetipu.
Paldies, Ginta un Luīze! Paldies par resursiem (kurus "iegūglēju" jau uzreiz, kaut ko nolieku ieraugam, kaut ko palasu vairāk, kaut ko pieseivoju, lai iedziļinātos). Šajā epizodē mani visvairāk uzrunāja laika tēma. Klausoties man "pieleca", ka es vistipiskāk aizeju no situācijām (darbiem, projektiem, notikumiem), kur ir apdraudēta mana Saimnieces Sajūta par savu laiku. Mani draugi, klienti un semināru dalībnieki, sarunās par laika "neesamību/vāveres riteni", ne reizi vien ir dzirdējuši mani citējam mikroskopisku fragmentiņu no 2011.gada filmas "The Best Exotic Marigold Hotel" (Vislabākā eksotiskā viesnīca Kliņģerīte). Un tas ir: "Ritenis vēl griežas, bet vāvere jau beigta.". Filmā gan to saka nedaudz citā kontekstā, bet iespējams es filmu skatījos brīdī, kad citāts trāpīja manā sāpīgākajā (laiks!) vietā. Nu, ko - toreiz domāju: vai nu jāgriež savs ritenis savā tempā, vai nu jākāpj no tā ārā :).
...un vēl - šī ir pirmā reize manā pieredzē, kad es vēlos komentēt, dalīties, pievienot domas un jūtos par to droši. Priecājos par citu sarunas līdzdalībnieku komentāriem un Tavām, Ginta, atbildēm. Dažreiz esmu uzdrošinājusies kaut ko piekomentēt LinkedIn-ā, bet nekad neesmu sajutusies par to droši. Un - te nu ir! Rakstu brīvi, jūtoties labi šajā klausītāju/lasītāju pulciņā, kaut nemaz nezinu, cik plašs tas ir. Priekš manis šis papildus efekts ir bonuss. Paldies :)
Sandra! Man ir liels prieks par katru Tavu komentāru. Ar to palīdzību es gan uzzinu vismaz kādu daļu no reakcijām uz mūsu sarunām, gan - kas ir vēl svarīgāk, man veidojas dialoga, apmaiņas sajūta. Tā es piedzīvoju, ka šī saruna turpinās, un šajā turpinājumā es arī iegūstu kaut ko jaunu, kas atkal raisa manas reakcijas, asociācijas... Šīs reizes Tava komentāra "dāvana" ir beigtais kāmītis un ritenis, kas griežas. Spēcīga metafora!, kas man atsauca, savukārt, Elizabetes Gilbertes kādreiz izteikto ideju - ja jau mums tā maizīte jāpelna, un tas Sīzifa akmens katru dienu jāveļ - es vismaz izvēlēšos tādu akmeni, kas man patīk... Uz sadzirdēšanos :-)
Paldies par “Maybe you should talk to someone” grāmatas ieteikumu! Noklausījos visu audiogrāmatas formātā ar tādu baudu, kādu sen nebiju neko klausījusies/ lasījusi. Lai arī nedaudz holivudiska, tomēr ļoti izklaidējoša, sirsnīga, emocionāla profesionālā literatūra. Un viņa patiešām ir izcila stāstniece. Noteikti labprāt vēl kaut ko tikpat veldzējošu paklausītos. Un no savas puses varu ieteikt vienu arhetipisku pieaugušo pasaku vai pat sapni (žanrs ļoti nenosakāms) Alesandro Bariko “Jaunā līgava”. Absolūta sajūtu grāmata, kurā katrs varonis pārstāv kādu lielāku, plašāku tēlu, domu, ideju, arhetipu.
Prieks dzirdēt, ka Tev Lori Gotlieb grāmata iepatikās :-), un liels paldies par ieteikumu. Mēģināšu atrast un izlasīt... Ja vēl gribi kaut ko līdzīgu palasīt, var iepazīties ar Irvina Jaloma romāniem un stāstiem.
Liels paldies par sarunu un jaukajiem ieteikumiem!
Mani personīgi ļoti uzrunāja citāts par to, ka nav iespējams tikt galā ar sāpēm, tās noliedzot un minimizējot. Es pieņemu, ka man tā ir bijusi neapzināta programma, kas droši vien vēl joprojām šad un tad pamanās darboties bez manas apzinātas līdzdalības :-)
Noteikti lasīšu gan Lori Gottlieb, gan Irvin Yalom.
Ienāca prātā seriāls “In Treatment”. Noskatījos visas trīs sezonas un man ļoti patika. Atceros, ka mani pārsteidza, ka terapeits, kurš tik veiksmīgi tika galā ar saviem klientiem, tomēr bieži šķita tik nespējīgs ieviest harmoniju savā dzīvē. Un atklāju, ka tā smalki tiesāju viņu. Tas gan man uzreiz atgādinājums ka kāds par šo tiesāšanu ir pelnījis līdzjūtību un sapratni. Un tas kāds esmu es :-)
Inga! Jā, reizēm profesionāli cilvēks funkcionē labāk nekā personīgajā dzīvē - psihoterapeiti arī. Mēs jau zinām, ka psihoterapeitiem obligāta prasība ir nopietns paša terapijas kurss (minimāli 250 stundas). Visticamāk, ka parasti ar diezgan labiem rezultātiem, bet vai tāpēc nav vairāk problēmu... Svarīgāk ir iepazīt sevi labāk. Vai vispār ir iespējama pilnīga psiholoģiska veselība?! Iespējams, ka psihoterapeitiem pat tāds stāvoklis varētu būt kaitīgs :-) (pilnīgi pretējs stāvoklis gan ari). Viens no maniem skolotājiem Īvs Bro teica, ka pie veseliem psihoterapeitiem klienti nenāk... Tas palīdz būt saķerē ar ievainotā dziednieka arhetipu.
Liels paldies par mūziku, man arī bija jautājums, kas ir šī brīnišķīga melodija! :)) Un par Lori Gottlieb grāmatu, izklausās vērtīgi, meklēšu to!
Ja Tev der elektroniska grāmatas versija, uzraksti man uz e-pastu: ginta.ratniece@apollo.lv. Papīra formātā, visticamāk, ka būs jāpasūta.