Jā, Linda, Tev taisnība, šīs nebija vieglais pīrādziņš ne garuma, ne satura ziņā! Paldies par klausīšanos, un Rapuncele ir ļoti labs variants, ar ko pietuvoties tēmai 💚
Paldies par sarunu! Jūsu diskusija ļoti interesanta, man patika, bet filmu noteikti neskatīšos, vismaz pagaidām. Ne tāpēc, ka mani biedētu ieskatīties šajās tēmās, bet 3 stundu patoloģiju glorificēšana vairs nav manā gaumē. Patiesību sakot, man patiesi rūp kā es jūtos pēc filmu noskatīšanās. Atceros "Midsommer" - paldies, arī nepatika, jo jutos drausmīgi. Jā, man ir iemesls papētīt, kāpēc tas mani tā ietekmēja, kas trigerēja, utt. Bet ir pavisam vienkāršs princips, kas manuprāt attiecas uz visu dzīvē: kur vēršam uzmanību, tam dodam enerģiju. Tad, kad iemācīšos būt tīrā prāta, novērotāja stāvoklī, tad tam, ko skatos, vairs nebūs nozīmes. Līdz tam - izvēlēšos Rapunceli. :-)
Paldies, ka esat un runājaties! Joprojām ar interesi sekoju.
Paldies par klausīšanos, Inga, man arī ar šo grūti gāja, pēc pirmajām 20 minūtēm ļoti negribējās turpināt... Domāju, ka savā ziņā tieši zinot, ka šī nebūs tā filma, ko ieteiksim visiem klausītājiem, stāstījām tik daudz sižeta detaļu. Un tieši domājot par to, ar kādu saturu piepildām savu brīvo laiku un kāpēc, gribēju atsaukties uz to pašu pirmo ieteikumu epizodi, kurā Ginta atcerējās, cik ļoti mani interesēja skarbās iekšu un ķesku drāmas pirms 15-20 gadiem - izrādās, ka mani arī ir beigusi interesēt ikdienas patoloģiju apspēlēšana, nu vismaz tik nepārprotamā formā kā "Beau". "Midsommar" likās vismaz kādā ziņā innovatīva.
Nezinu, vai tieši tādos vārdos to aprakstījām, bet pieskārāmies, jo ieteicām tik ļoti jaukas emocijas raisošo "The Durrells". Un mani pusaudzīgi intelektuālie kino meklējumi noteikti bija "jo šausmīgāk, jo smalkāk" kino virzienā. Epizodīte šī: https://gintaruna.substack.com/p/ginta-iesaka-aprl
Epizodi klausījos divos piegājienos.. :) Šoreiz laikam sākšu ar Rapunceli, filmu atstājot "saldajā". Paldies par impulsu!
Jā, Linda, Tev taisnība, šīs nebija vieglais pīrādziņš ne garuma, ne satura ziņā! Paldies par klausīšanos, un Rapuncele ir ļoti labs variants, ar ko pietuvoties tēmai 💚
Paldies par sarunu! Jūsu diskusija ļoti interesanta, man patika, bet filmu noteikti neskatīšos, vismaz pagaidām. Ne tāpēc, ka mani biedētu ieskatīties šajās tēmās, bet 3 stundu patoloģiju glorificēšana vairs nav manā gaumē. Patiesību sakot, man patiesi rūp kā es jūtos pēc filmu noskatīšanās. Atceros "Midsommer" - paldies, arī nepatika, jo jutos drausmīgi. Jā, man ir iemesls papētīt, kāpēc tas mani tā ietekmēja, kas trigerēja, utt. Bet ir pavisam vienkāršs princips, kas manuprāt attiecas uz visu dzīvē: kur vēršam uzmanību, tam dodam enerģiju. Tad, kad iemācīšos būt tīrā prāta, novērotāja stāvoklī, tad tam, ko skatos, vairs nebūs nozīmes. Līdz tam - izvēlēšos Rapunceli. :-)
Paldies, ka esat un runājaties! Joprojām ar interesi sekoju.
Paldies par klausīšanos, Inga, man arī ar šo grūti gāja, pēc pirmajām 20 minūtēm ļoti negribējās turpināt... Domāju, ka savā ziņā tieši zinot, ka šī nebūs tā filma, ko ieteiksim visiem klausītājiem, stāstījām tik daudz sižeta detaļu. Un tieši domājot par to, ar kādu saturu piepildām savu brīvo laiku un kāpēc, gribēju atsaukties uz to pašu pirmo ieteikumu epizodi, kurā Ginta atcerējās, cik ļoti mani interesēja skarbās iekšu un ķesku drāmas pirms 15-20 gadiem - izrādās, ka mani arī ir beigusi interesēt ikdienas patoloģiju apspēlēšana, nu vismaz tik nepārprotamā formā kā "Beau". "Midsommar" likās vismaz kādā ziņā innovatīva.
Uz priekšu ar Rapunceli!
Paldies! Sasmējos par iekšu un ķesku drāmu meklēšanu :-) Būs jāsameklē tā epizode.
Nezinu, vai tieši tādos vārdos to aprakstījām, bet pieskārāmies, jo ieteicām tik ļoti jaukas emocijas raisošo "The Durrells". Un mani pusaudzīgi intelektuālie kino meklējumi noteikti bija "jo šausmīgāk, jo smalkāk" kino virzienā. Epizodīte šī: https://gintaruna.substack.com/p/ginta-iesaka-aprl